Vēstule ģimenei
Sveicināti, mani sauc Jānis Osītis un esmu šī ciemata saimnieks un idejas autors.
Ja neiebilstat, es izstāstīšu stāstu par vienu parastu sestdienu Priežavotos — mājīgā ciematā 30 minūtes no Rīgas.
Ritiniet uz leju — diena sākas 7:40
Tātad, viena parasta sestdiena.
Jūs pamostaties nevis no modinātāja, bet no rīta gaismas un putnu vīterošanas aiz loga.
Vai arī, iespējams, Jūs jau esat atpakaļ no tuvējā meža un šķirojat salasītās gailenes. Jebkurā gadījumā, ciemata migla klejo starp priedēm līdz apmēram deviņiem un pēc tam pazūd kā nebijusi.
Bērni iziet ārā pagalmā spēlēties. Nora, skaļi riedama, pievienojas.
Jūs paliekat iekšā vai arī ērti iekārtojaties dīvānā uz terases, malkojat rīta kafiju, izbaudāt jauno dienu un nesteidzīgi apspriežat tuvākos notikumus. Vai vienkārši šķirstāt žurnālus un nedarāt neko.
Mazie joprojām ir laukā, spēlē ķerenes un laiž gaisā pūķi. Kopā ar kaimiņu puikām. Te neviens nevienam nezvana.
Šeit visi ir savējie. Šeit kaimiņi nāk ciemos. Šeit visi kopā svin svētkus.
Norai dīķis vasarā ir kā svētceļojums. Te nu viņa sēž — ierakusies dūņās līdz ausīm un smaida. Bērni ķer vardes un meklē kurkuļus. Laipa ir silta no saules.
Jūs ejat līdzi un baudāt mirkļus, ko mēdz dēvēt par dzīvi.
Pusdienas ir ārā. No virtuves durvīm līdz galdam — septiņi soļi.
Pusdienās svaigi vārīti kartupeļi ar dillēm un sautēts lasis. Saldajā — silts vējš un liepziedu smarža.
„Mēs jau nepirkām kvadrātmetrus, mēs iegādājāmies telpu. Vietu, kuru katrs var saukt par mājām. Telpu, kur sievas rītos cep magoņmaizes un vīri pļauj mauriņu. Kur katram ir savs mīļākais stūrītis. Vieta, kur pabūt vienatnē vai spēlēt riču raču kopā ar bērniem."
Tie ir vārdi, kurus es visbiežāk dzirdu no ciemata iedzīvotājiem.
Vakarā teātris. Izrāde sākas septiņos. Līdz Nacionālajam teātrim 30 minūtes.
Jūs izbraucat desmit pirms sešiem un nesteidzaties. Pa ceļam pārrunājat, kad būs gatava ciemata pirts un kāds ir tas jaunais matemātikas skolotājs tuvējā skolā.
Līdz pēdējai mājai ved viens ceļš, un pa to brauc tikai tie, kas šeit dzīvo.
Šo ceļu es izveidoju ar nolūku. Sākumā plānā bija divas izbrauktuves — tā ir ērtāk un lētāk. Taču pēc tam es iedomājos savu meitu uz velosipēda un pārzīmēju plānu.
Tagad, ja pa ceļu brauc mašīna, tā brauc uz mājām. Uz savām.
Precīzākam ieskatam es pievienoju attālumu tabulu.
Niedru iela 5, Bajāri, Salaspils pagasts, Salaspils novads · atvērt kartē
| Rīgas HES | 7 min |
| Salaspils 1. vidusskola | 8 min |
| Salaspils Rimi | 10 min |
| Rīgas centrs | 30 min |
| Nacionālais teātris | 30 min |
Šos laikus es pats pārbaudīju darba dienas rītā. Ja Jūs atradīsiet citu skaitli — sakiet, un es to izlabošu.
Izrāde bija lieliska. „Ilgu tramvajs" ar Maiju Doveiku galvenajā lomā. Stāsts par sapņiem un nepiepildītām cerībām, kas aizkustina visdziļākās dvēseles stīgas.
Atgriežoties, Jūs noliekat auto stāvvietā un pirms ieejat mājā, vērojat zvaigznes. Vienkārši ļaujat, lai izdziest gaisma, un tad uzmeklējat Lielo Lāci, Greizos Ratus un Polārzvaigzni. Kā bērnībā.
Bērni guļ katrs savā istabā. Jums ir sava māja. Jums visiem.
Katram sava pasaule, sava telpa pie dabas.
Priežavoti.
Tas arī ir viss. Tajā dienā nekas vairāk nenotika.
Un tieši tāpēc es to stāstu.
Šī nav pārdošanas vietne, bet gan stāsts par kādas ģimenes jaunajām mājām.
Atbrauciet, apskatiet un sajūtiet. Pārējo izrunāsim uz vietas.
Piezvaniet man vai Renāram. Vai arī uzreiz rezervējiet kalendārā piemērotu tikšanās laiku.
Ja šis stāsts ir par Jums — šeit ir papildu informācija.
Cenu lapa, māju plāni, ciemata karte un viss pārējais vienā failā.
Tiekamies Priežavotos!